Žagares osa izziņas taka
Osa izziņas taka Lietuvā (Žagarės Ozas Pažintinis Takas) atrodas Žagarē. Žagares osa ir gara, šaura grēda, ko no smiltīm un grants veidojuši ledāji. 3.6 kilometru garā mācību taka iepazīstina ar dabas vērtībām. Patīkami, ka taka aprīkota ar lapenēm, skatu torņiem, informācijas stendiem, ugunskuriem, basketbola laukumu, pludmales volejbola laukumiem, autostāvvietām, āra tualetēm, pārģērbšanās kabīnēm u.c. Teiktu, ka beidzot jāsaņemas un jāatbrauc uz šejieni kādā vasaras dienā izbaudīt atpūtu. Bet nu vairāk par to ko vēl var apskatīt un par pašu taku.
Tiklīdz pabrauc garām pēdējām dzīvojamajām mājām Žagarē uz ceļa, kas ved uz Naujoji Akmenė, ceļa kreisajā pusē paceļas kalns. Tas ir Žagares pilskalns un vienlaikus osas sākums. Žagares pilskalns tiek saukts arī par Žvelgaiti jeb Plikkalnu un arī Aukštadvari. Pēc izrakumos atklātajiem atradumiem tiek pieņemts, ka šajā vietā stāvējusi ar hercogu Žvelgaiti saistīta koka pils. Vēlāk tika dibināta Aukštadvaris muiža, no kuras cēlies viens no pilskalna nosaukumiem. No 20 metrus augstā kalna ziemeļos redzami jau Latvijas teritorijā esošie šalkojošie meži, bet dienvidos zaļo līdzenumu applūst Švėtes upe.
Mēs savu takas gājienu sākām no stāvvietas, kas atrodas ezera (patiesībā tas ir dīķis, kura ūdeņi savulaik grieza Zīģeļa dzirnavas.) galā. Šeit izvietotas tualetes un informatīvs stends. Šķērsojam tiltu un sākam savu pastaigu pa pašu osas korīti. No vienas puses priežu mežs, no otras karjers ar labiekārtotām atpūtas vietām. Žagares osa ļoti mainījās padomju laikā, kad pēc Otrā pasaules kara beigām padomju vara uz šo grēdu skatījās kā uz grants atradni. Izraktā grants tika izmantota militāro objektu celtniecībai un celtniecības bloku ražošanai, un pēc Naujosii Akmenes cementa rūpnīcas uzcelšanas to sāka transportēt uz turieni. Daudzviet Žagares osa tika pilnībā izrakta, un, kad izraktos karjerus appludināja ūdens, izveidojās dīķi. Lietuvieši malači šo iespēju labi izmantoji un izveidoja labiekārtotas atpūtas vietas.
Aizejot līdz osas galam ir liels atpūtas laukums ar dambi. Apskatījuši kā no dambja ūdens kuļ putas dodamies tālāk pa taku. Turpinājumā taka ved cauri priežu mežam. Pēc kāda gabaliņa nonākam "krustojumā". Pa labi iesi, nokāpsi pie Švėtes upes, pa kreisi iesi, nonāksi uz Mīlestības saliņas. Dodamies pa kreisi. Uz saliņu ved pontonu tilts. Saliņas vidū izvietota koka skulptūra kurā attēlots pāris un čūska, kas aptinusies ap to. Izskatās, ka šī ir populāra fotografēšanās vieta.
Atgriežamies atpakaļ pa pontonu tiltu uz takas, kura pa ceļu turpina vest cauri mežam. Taka izved pie atpūtas vietas "Prie pušyno", kas droši var sacensties skaistākās atpūtas zonas vēlēšanās. Bruģēti laukumi, šindeļu lapenes, vasarā kopti zālāji un puķu dārzi rada īpaši mājīgu atmosfēru, savukārt peldošā pirts ar citām ūdens aktivitātēm padara šo kūrortu vienkārši par ideālu atpūtas zonu. Diemžēl mūsu apmeklējuma laikā šīs izpriecas nebija pieejamas.
Atgriežamies sākuma punktā. Otrpus ceļam pārejot pāri tiltiņam un uzkāpjot kalniņā nonākam vēl vienā interesantā vietā. Mūsu acu priekšā slejās zirnekļa tīkls - liels, no koka un ar dzelzs zirnekli iekšā. Žagares reģionālais parks skatu torņu būvniecības skrējienā neiesaistījās un, šķiet, nezaudēja. Stilizēta un nosaukta zirnekļa vārdā, observatorija ir unikāla novērošanas struktūra, kurā pat notiek tādi pasākumi kā lasījumi. Ja kāds vēlas izcelties un rīkot darbnīcu neparastā vietā, šis skats būtu lieliska izvēle. Vienīgi jāuzmanās kāpjot pa konstrukciju, jo atstarpes starp soliem ir pietiekami lielas.
Pa kalniņu paejot mazliet tālāk var apskatīt divas kapsētas. Luterāņu kapsēta nav liels pārsteigums, taču mums nebija ne jausmas, ka tur varētu būt arī brīvdomātāju kapi. Kas viņi ir? Tūlītēji rodas asociācija ar "brīvas uzvedības cilvēkiem", taču tā ir tikai vārdu līdzība. Starpkara Lietuvā bija tāda organizācija Brīvdomātāju ētiskās kultūras biedrība. Tā apvienoja neticīgos, radīja zinātnē balstītu pasaules uzskatu un morāli, rūpējās par savu biedru tiesisko un morālo statusu un uzstāja uz Baznīcas atdalīšanu no valsts un skolas. Liberāļu biedrības Žagares nodaļa bija viena no aktīvākajām Lietuvā, tāpēc vietējiem priesteriem tas nepatika. Pieverot acis uz Dieva 10 baušļiem, viņi dažādos veidos mēģināja ierobežot brīvdomātāju aktivitātes un kā vienu no pasākumiem izmantoja aizliegumu brīvdomātājus apglabāt publiskās kapsētās. Viņi saka, ka tikai liela naudas summa būtu palīdzējusi šo jautājumu atrisināt pozitīvi. Neilgi pēc tam brīvdomātāji sāka ierīkot savus kapsētas, no kurām viena atrodas Žagares ezerā.
Atgriežamies pie auto. Pēc kartes apskates secinām aizbraukt un apskatīt arī Vecos žīdu kapus. Blakus kapiem atrodas arī Holokausta piemiņas vieta. ŽĪdu kapi atšķiras no mums pierastajiem kapiem. Pie katras kopiņas akmens ar aprakstu, kas par cilvēku apglabāts. Žagares apkaimē ir vairākas žīdu kapenes. Kāpēc? Žagarē (jidišā žager) bija viena no vecākajām ebreju kopienām Lietuvā. Ebreju klātbūtne Žagarē bija nepārtraukta vismaz no 16. gadsimta līdz 1941. gada oktobrim. Savos ziedu laikos Žagera bija pazīstama kā Toras un gudrības pilsēta. Chachmei Zhager ir ebreju termins, kas tulkojumā nozīmē "Žagera gudrie". Kā atzīmē Jozefs Rosins, kamēr diezgan maza pilsēta Zhager "izveidoja garu virkni erudītu vīriešu, intelektuāļu, rakstnieku, pētnieku un sabiedrisko darbinieku, kuri bija labi pazīstami ebreju pasaulē".
Apskatījuši kapenes, dodamies tālāk uz Žagari, lai apskatītu Žagares muižu.
