Mērsraga piekraste
Mērsaraga piekraste vai Mērsraga zemes rags pievelk jebkurā gadalaikā, bet it īpaši pavasarī, kad vējš tur reizēm sanes lielus ledus kalnus. Tad no jūras slejās ledus kalni, bet diemžēl šo parādību nevar sastapt katru gadu. Tomēr jābūt lielai dažādu apstākļu sakritībai, lai šādi kalni veidotots. Bet arī bez kalniem ir vērts apmeklēt šo skaisto vietu. Vasarā ledus vietu ieņem akmeņi, kas lūkojas ārā no ūdens.
Mērsraga zemes rags (18,0 ha) - otrs lielākais un izteiksmīgākais zemesrags Latvijā. Tas ir sauszemes izvirzījums Rīgas jūras līča rietumu piekrastē, ~ 2 km uz ziemeļiem no Mērsraga ciemata. Šaurā pludmale un zemūdens nogāze 3-12m dziļumā klāta ar akmeņiem.
Apmēram 50 m no krasta atrodas Velna akmens, kura sašaurinātā augšdaļa (1,5 m) redzama virs ūdenslīmeņa. Citam akmenim sānos iedobe, tāpēc tas nosaukts par Velna pēdu. Pēc teikas, akmeņu rags cēlies, velnam taisot tiltu pāri Rīgas līcim.
Vairākus kilometrus smilšainā Mērsraga pludmale ideāli piemērota gan vasaras atpūtai pie jūras, peldoties, sauļojoties vai staigājot pa pludmali un priežu mežu, gan rudenī - ziemā vērojot vētru nodarītos nedarbus un ledus krāvumus. Automašīnu stāvvieta turpat pie Mērsraga bākas. No stāvlaukuma uz pludmali ved 2018.gadā būvēta laipa.
