Tolkas pareizticīgo baznīca
Tolkas pareizticīgo baznīca, vai pareizāk Tolkas Svētā Krusta Pacelšanas baznīca, atrodas pasakainā vietā - pavisam netālu ir lielais un skaistais Kāla ezers. Šeit iegriežamies pēc pastaigas Kalsnavas arborētumā un Veckalsnavas baznīcas apskates.
Kā jau visām līdzīgām vietām arī šeit pārņem dīvainas sajūtas un mazliet sirreālas sajūtas. Tolkas baznīca ir kokos ieaugusi burtiski. Varenajos mūros nu ir iedzīvojušies koki. Tie aug gan baznīcas iekšā, gan uz mūriem. Tikai kopējās aprises un virs altāra saglabājusies debess zilā krāsa ļauj apjaust aizgājušo skaistumu un varenību
Pieejamā informācija par Svētā Krusta Pacelšanas baznīcu ir skopa. Tomēr kaut kas arī ir uzzināms. Ir skaidri zināms, ka Tolkas Sv. Krusta Pacelšanas baznīca celta no 1876.-1878. gadam pēc vācu izcelsmes arhitekta Roberta Augusta Pflūga projekta, kurš bijis viens no izcilākajiem 19. gs. otrās puses arhitektiem. Tolkas Sv. Krusta Pacelšanas baznīca ir bijusi viena no vairāk kā 10 pareizticīgo baznīcu objektiem, kas celti pēc diženā arhitekta projektiem!
Zināms, ka dievnama draudze tikusi dibināta tālajā 1848. gadā.
Var atrast ziņas, ka 1906. gadā par baznīcas priesteri svētīts bīskaps Aleksandrs (Vītols)
Bīskaps Aleksandrs (Vītols)
Aleksandrs (Ādams Vītols; 1876. g. 5. jūnijā Vidzemes guberņā, Krievijas impērijā – 1942. g. 30. jūlijā, Ostlandē / Latvijā) – Madonas bīskaps.Ādams Vītols dzimis 1876. gada 5. jūnijā pareizticīgo latviešu zemnieku ģimenē. 1892. gadā viņš beidzis Rīgas Garīgo skolu, 1898. gadā – Rīgas Garīgo semināru. Pēc tam kalpoja par psalmotāju Umurgas (Pociema) Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas baznīcas draudzē, kā arī izpildīja pamatskolas skolotāja pienākumus. No 1901. gada Ādams Vītols bija Mārcienas Svētā Aleksija baznīcas psalmotājs. 1906. gada 21. oktobrī viņu iesvētīja par Vestienas–Tolkas Svētā Krusta pacelšanas baznīcas priesteri Madonas novadā.
https://www.russkije.lv/lv/lib/read/alexander-vitols.html?source=hierarchs
Tāpat zināms ka te kalpojis priesteris Pēteris Stūrītis.
Bērzaunes pagastā pareizticīgo ģimenē dzimušais virspriesteris un pedagogs Pēteris Stūrītis (1873–1956) izcili bija beidzis Rīgas Garīgo semināru. 1895. gadā tika iecelts Palangas draudzē psalmotāja amatā, 1900. gadā tika pārcelts uz Jelgavas Sīmaņa un Annas draudzi. Virspriesteris Pēteris kalpoja daudzās provinces pareizticīgo baznīcās, bija pazīstams dažādās vietās Vidzemē, no savas zemnieku izcelsmes pazina vienkārša cilvēka dzīvi. 1903. gadā tika iesvētīts priestera amatā un iecelts Lēdurgas draudzē. 1907. gadā tika pārcelts uz Bērzaunes Sv. Trīsvienības draudzi priestera-pārziņa amatā. Gandrīz 50 gadu ilga viņa kalpošana šajā draudzē. Un gadiem ilgi apkalpoja arī Tolkas, Ļaudonas, Līdēres, Kalsnavas, Jāņkalna, Stāmerienes un Jēkabpils draudzes. No 1895. gada viņš ilgus gadus bija vietējās draudzes skolotājs, papildus mācīja dabaszinības, latviešu un krievu valodu un dziedāšanu Palangā, Jelgavā, Lēdurgā un Bērzaunē
Diemžēl 1944. gadā Otrā pasaules kara laikā šis dievnams tika sabombardēts, tajā trāpīja artilērijas lādiņš. Tomēr tā mūri, dabas pārņemti, joprojām ir uz vietas, kas nu kalpo par iespaidīgu apskates un foto objektu, kurā skaidri redzama dabas un ēkas atlieku simbioze mūsdienās.
Lai arī cik bēdīga nebūtu bijusi baznīcas vēsture, šis patiešām ir ļoti skaists un fotogēnisks objekts, kas, protams, dzīvē ir neskaitāmas reizes iespaidīgāks.
