Veckalsnavas luterāņu baznīca
Grūti izskaidrot ar ko mūs pievelk veco baznīcu drupas. Veckalsnavas luterāņu baznīcas drupas ir tā vieta, kur aizraujas elpa un gribas apsēsties, lai izbaudītu unikālo apskates objektu. Jāatzīst, ka baznīcas drupas ir ļoti fotogēniskas, ja tā var teikt. Mums paveicās, ka bijām šeit brīnišķīgi saulainā dienā pēc Kalsnavas arborētuma apmeklēšanas un baznīcas sarkanais ķieģelis kontrastēja ar spilgti zilajām debesīm. Ļāvāmies mirkļa burvībai un mazliet pasēdējām baznīcas drupu ēnā.
Kalsnavas baznīcas hronika vēsta, ka pirmā Veckalsnavas luterāņu baznīca bijusi ļoti veca koka ēka, kurai tornis jau sen kā bijis noņemts.
Kā raksta pat pēc baznīcas grāmatām tās vecums nav nosakāms. Pirmā Veckalsnavas baznīca gājusi bojā 1643. gadā. Savukārt ziņas par tagadējo mūra baznīcu parādās 1774. gadā, kad baznīcas grāmatā ir veiktas atzīmes par akmeņu pievešanu jaunajai baznīcai. Ir zināms, ka 1830. gadā tie vēl stāv neizmantoti. Tomēr vēlāk pamazām tiek uzsākta tagadējās mūra baznīcas būvniecība. 1835. gadā jaunā baznīca tiek pabeigta un tiek iesvētīta.
No 1908. gada līdz 1918. gadam Kalsnavas draudzes mācītājs bija latviešu rakstnieks un politiķis Andrievs Niedra.
A. Niedra no 1906. gada līdz 1918. gadam bija mācītājs Matīšu, vēlāk Kalsnavas un Vietalvas draudzēs, izpelnīdamies popularitāti ar saviem sprediķiem.
1944. gadā, Otrā pasaules kara laikā, baznīca tika sagrauta.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas baznīcas drupas un tuvējā apkārtne sakopta. Interesanti ka tagad baznīcas drupas vasarās tiek izmantotas kā norises vieta dievkalpojumiem, laulību ceremonijām un garīgās mūzikas koncertiem.
