Salaspils botāniskais dārzs
Vēl neesiet bijuši Salaspils botāniskajā dārzā? Neatceries kad pēdējo reizi tur biji? Nu tad ir īstais brīdis, lai dotos uz turieni un izbaudītu lielisku pastaigu. Šoreiz botānisko dārzu apmeklējām pavasarī, tulpju ziedēšanas laikā. Protams, ka ziedēja ne tikai tulpes, bet arī ābeles, ķirši un cita veida ziedi, bet galvenais apskates objekts bija tulpes. Un to ir daudz. Nemaz nezinājām, ka ir tik daudz, neiedomājami daudz dažādu šķirņu. Atbilstošā ziedēšanas laikā Salaspils botāniskajā dārzā var apskatīt dažādas ekspozīcijas: narcises, rozes, dālijas. īrisus un daudz ko citu.
Šajā apmeklējuma reizē neiegājām oranžērijā, jo tā bija slēgta. Bet to apmeklēt ir ieteikums numur viens. Tas ir to vērts. Kopš 2015.gada apmeklētājiem durvis vērusi jaunā Nacionālā botāniskā dārza oranžērija. Un tur ir ko redzēt. Pieejamas četras zāles: sukulentu zāle, siltā subtropu zāle, vēsā subtropu zāle un tropu zāle. Viss stiklā, plašums, gaišs un interesantas ekspozīcijas. Vai jau rakstīju, ka šis ir obligāti jāredz? Tad atkārtošu, ka oranžērija ir jāapskata obligāta, gūzma ar emocijām garantēta.
Nacionālais botāniskais dārzs Salaspilī ir dibināts 1956. gadā, tomēr tā pirmsākumi meklējami jau 18. gadsimtā.
Johans Hermanis Cigra (I. H. Zigra), pērkot nelielas, paputējušas dārzniecības, 1798. gadā nodibināja stādaudzētavu, kas 50 gadus vēlāk nonāca Šohu – Bēru dzimtas īpašumā. 1836. gadā kāds uzņēmīgs dārznieks, Kristiāns Vilhelms Šohs, izveidoja dārzkopības firmu “C. W. Schoch” ar sēklu tirgotavu Rīgā un stādaudzētavām Ganību dambī. Paplašinoties Rīgas ostai, to 1898. gadā pārcēla uz Salaspili, kur mūsdienās atrodas Nacionālais botāniskais dārzs.
Latvijai atgūstot neatkarību, 1992. gadā dārzs ieguva Nacionālā botāniskā dārza statusu, ar likumu atzīstot to par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektu.
