Krustu kalns (Kryžių kalnas)
Krustu kalns kļuva slavens visā pasaulē 1993. gada 7. septembrī, kad to apmeklēja Romas pāvests Jānis Pāvils II. Šajā dienā iepretim Krustu kalnam uzceltajā kapelā pāvests noturēja Svēto mesi vairāk nekā simts tūkstošiem svētceļnieku. Romas pāvests svētīja Lietuvu un visu kristīgo Eiropu. Pēc gada uz Krustu kalnu tika piegādāta Svētā Tēva dāvana Lietuvai – Krucifikss.
Kādā lietainā dienā dodamies uz apciemot kaimiņu pilsētu Šauļus (Šiauliai) un pa ceļam piestājam apskatīt Krustu kalnu. Kādu laiku šeit neesam bijuši. Nezinājām ko redzēsim pēc ziņām pagājušajā gadā par degšanu Krustu kalnā. Tomēr izskatās, ka bojājumi ir novērsti, kāpnes uz otro kalniņu ir atjaunotas un vienīgais kas liecina par ugunsgrēku ir liecībai atstātie trīs lielie krusti.
Ir dīvainas sajūtas ejot starp šiem krustu tūkstošiem. Kaut kur vējā skan zvaniņi. No kalna puses klusām atskan mūzika un liekas ka tas skan galvā. Bet nē, izrādās, kāds ir kalnā atstājis atskaņotāju. Vecajā daļā krusti sagāzušies un rada patiesu izbrīnu par to daudzumu. Prātam neaptverams daudzums. Bet ņemot šīs vietas nozīmi Lietuvas vēsturē un tautai ir skaidrs kāpēc to šeit ir tik daudz. 1900. gadā, kad krusti oficiāli tika skaitīti pirmo reizi, to bija tikai 130. Šobrīd to skaits tiek lēsts krietni virs 200 tūkstošiem, taču saskaitīt tos ir ārkārtīgi grūti, jo uz daudziem lielajiem krustiem ir sakārti vairāki desmiti mazāku krustiņu.
Viduslaikos uz kalna stāvēja koka pils, hronikās dēvēta par Kulu, kuru 1348. gadā iznīcināja Livonijas ordeņa bruņinieki. Daudzus gadus kalns, kas dēvēts par Pils, Lūgšanu kalnu, Jurgaiču, Domantu pilskalnu, stāvēja neapbūvēts. Pēc nostāstiem kalnā pirmie krusti tika uzcelti 19. gs. vidū, lūdzot Dieva žēlastību un veselību, jo cilvēki šo kalnu uzskatīja par svētu vietu. Citi apgalvo, ka krusti tika uzstādīti, lai pieminētu tos, kuri miruši 1831. un 1863. gada sacelšanās pret carisko Krieviju laikā. Kad sacelšanās tika apspiesta, okupācijas varas institūcijas aizliedza celt krustus un iznīcināja esošos. Pēc Lietuvas PSR Komunistiskās partijas Centrālkomitejas lēmuma 1961. gada 5. aprīlī ar buldozeriem un uguni tika iznīcināti 1500 krustu. Koka krusti turpat uz vietas tika sadedzināti, metāla tika nogādāti metāllūžņu noliktavās, bet akmens un betona krusti tika izmantoti ceļu būvē vai vienkārši ierakti zemē. Tas pats regulāri tika darīts arī pēc Roma Kalanta pašsadedzināšanās un disidentu kustības pieauguma septiņdesmitos gados, mēģinot kalnu arī appludināt, taču pēc visiem šiem grautiņiem krustu kļuva aizvien vairāk un vairāk. Lai arī to vairākus gadus stingri apsargāja, cilvēki vienalga naktīs atkal un atkal sanesa jaunus krustus.
Vienalga vai jūs esat reliģisks un ticīgs vai neticīgs cilvēks šī ir vieta kura jāapciemo (tieši jāapciemo nevis vienkārši jāapskata). Ņemot vērā ka Krustu kalns neatrodas tālu no Latvijas, tad tā ir laba vieta kur aizbraukt brīvdienās pa ceļam uz kādu tālāku mērķi, piemēram, Šauļiem.
