Taevaskoda taka (Taevaskoja matkarada)
Nepārspīlējot varu teikt, ka viena no skaistākajām Igaunijas dabas takām vijas gar smilšakmens atsegumiem gar Ahjas upi Pelvas (Põlva) apriņķī Dienvidigaunijā. Iepazīstieties ar Taevaskodas pastaigu taku.
Lai arī taka no Rīgas atrodas 3.5h brauciena attālumā, mēs iesakām apmeklēt šo taku dēļ lieliskajiem skatiem. Takas sākumā ir auto stāvvieta, tualetes un atpūtas vietas kur ieturēt maltīti pirms vai pēc pastaigas. Atpūtas vietas ir arī visā maršrutā, kā arī informatīvie stendi.
Dienā, kad mēs apmeklējām Taevaskoda taku bija diezgan apmeklēta, bet neskatoties uz salīdzinoši lielo cilvēku skaitu vieta apbur ar savu mieru un dabas klusumu. Ne jau velti šī vieta tiek uzskatīta par svēto, un daudzi igauņi uz šejieni brauc meditēt un pabūt vienatnē ar dabu. No stāvvietas ved divas pastaigu takas. Viena īsāka - 3km (kuru izvēlējāmies arī mēs) no Saesaare ūdens krātuves uz Vjaike - Taevaskoda smilšakmens atsegumu, kas tālāk turpinās uz pašu augstāko vietu maršrutā – Suur - Taevaskoda iezi. Un otra taka 11.8km garumā Kiidjarve – Taevaskoda – Kiidjarve.
Savulaik upe bija ļoti krāčaina, bet 1952. gadā šeit tika uzbūvēta hidroelektrostacija, un unikālas krāces kopā ar dažiem iežiem uz mūžam paslēpās zem ūdens, jo ūdens līmenis pacēlās par 6 metriem. 1970. gadā stacija pārtrauca savu darbu, bet 90. gadu sākumā to atjaunoja tā darbojas līdz pat šodienai.
Pati vieta ir leģendām apvīta. Runā, ka sensenos laikos šīs vietas iepatikās pašam velnam un viņš nolēmis uzcelt te savas pilis. Tiesa gan ne virs zemes, bet pazemē ar vairākām zālēm un ieejām. Pati slavenākā ala ir Neitsikoobas jeb Jaunavas ala. No alas iztek Zelta avots jeb Kuldallikas. Pēc leģendas, kas izlasāma uz plāksnes, alā dzīvo meitene ar lina matiem, kur auž audeklu uz zelta darbgalda. Ieraudzīt viņu var tikai vienu reizi gadā un puisis, kurš viņu redzēs, tai pašā naktī satiks savu liktenīgo meiteni.
Kulminācija pastaigai un pati iespaidīgākā vieta ir Suur - Taevaskoda. Tas ir 22.5 m augsts smilšakmens iezis, kas paceļas virs upes līmeņa. Senie igauņi pie ieža pulcējās klajumā, un sauca šo vietu par debess palātām. Šeit notika svētki, rīkoja ceremonijas un upurēja.
Tieši šeit, upes ielokā, skatoties uz iespaidīgo dabas skaistumu, gribējās vienkārši apstāties, pastāvēt klusumā un sajust vietas īpašo enerģiju.
Tāpat pastaigas laikā atradīsiet spiegu akmeni (Salakuulajakivi) un uzzināsiet par Emjaljate alas (Emaläte) avota ūdens ārstnieciskajām īpašībām.
Nobeigumā gribu pateikt. Veltiet šim patiesajam Dinvidigaunijas dabas brīnumam savu dienu un izbaudiet izcilo pastaigu, dabas mieru un skaistumu.
