Kazdangas pils
Kazdangas muižas komplekss (Katzdangen) ir kādas siltas vasaras dienas galamērķis. Pils un muižas komplekss daudzās paaudzēs piederējis ļoti bagātiem un politiski ietekmīgiem Kurzemes baroniem Manteifeļiem.
Kompleksa apskati sākam ar akmens tiltu pāri Alokstes upei. 1840. gadā celto akmens tiltu jeb tautā saukto Vaidu tiltu virspusē rotā granīta stabiņi ar dzelzs ķēdēm un rotājumiem. Tagadējās ķēdes esot no jūrniecības, bet barona laika ķēdes fragments apskatāms Kazdangas muižas muzejā. Upes otrā krastā ir saglabājušās vairākas agrākā muižas kompleksa ēkas: kalpu māja, staļļi, pārvaldnieka māja un klētis. Izbrīna pils līdzība ar Mežotnes pili. Muižas kompleksa teritorijā ietilpst arī Kazdangas parks, kuru arī dodamies izstaigāt.
Jāsaka, ka parks nav gluži tipisks pils parks ar pastaigu takām apkārt pils ēkai. Šobrīd Kazdangas muižas parks pēc platības (196 ha) ir viens no lielākajiem un dendroloģiski bagātākajiem Latvijas muižu parkiem. Parka apskati sākam ar taku, kas ved apkārt Zēnu dīķim. Pirmais apskates punkts - Baronu fon Manteifeļu kapenes. Kapeņu iekārtošana aizsākās laika posmā no 1903. līdz 1904. gada, bet darbus pārtrauca Pirmais pasaules karš. Kapenēs bijis marmora monuments, strūklakas un kapu vietas segtas ar smagām akmens plāksnēm ar aizgājēja datiem. Kapenēs ir saglabājušās 12 akmens piemiņas plāksnes, kā arī aptuvens ieskats vietā, kur bija paredzēts turēt cinkotus zārkus. Secinām, ka ļoti iespaidīgas kapenes. Turpinām ceļu apkārt dīķim. Pa ceļam apskatām dažādas koka skulptūras.
Un tas vēl nav viss! Dodamies tālāk uz otro parka daļu. Līdz ar jaunās ezera laipas un skatu torņa izbūvi ir lieliska iespēja apvienot dabas takas abās parka daļās (Valātas parka daļa un Šēfera birzs) abpus Kazdangas Dzirnezera. Var izvēlēties apskati sākt arī ar ezera laipu, tad auto atstājam laukumā pretī kapiem, kur ir gan liels info stends, gan atpūtas vieta ar šūpolēm un galdu ugunskura vietu zem jumta. Šeit ir divi lokveida maršruti kur orientēties palīdzēs ik pa posmam izvietotās informatīvās norādes un uz kokiem krāsotais taku marķējums ar dzeltenām, zaļām un sarkanām norādēm. Bet droši var variēt savu maršrutu, kā to darījām mēs.
Dodamies uz ezera laipu ar skatu torni tā galā. Lieliskas sajūtas garantētas, ejot pa laipu starp niedrēm un klausoties to šalkoņā, kas mijās ar putnu balsīm. Tā saka, ka kopā maršrutā novērotas 154 putnu sugas. Spriežot pēc daudzu putnu balsīm labprāt ticu.
Pārgājuši pāri laipai dodamies uz pašu parka otru galu, kur ir iespēja apskatīt Vītoliņu pilskalnu, Meitenes riņķa krustu un Grotu. 1914. gadā veidotā laukakmeņu grota ir bijusi iemīļota barona fon Manteifeļa atpūtas vieta. Kā stāsta leģendas, tad barons esot uz grotu gājis malkot tēju un izveidotais parks tai apkārt ir bijis ļoti akustisks, ka barons, sēžot grotā, esot dzirdējis ikvienu sarunu, kas norisinājusies muižā.
Patīkams nogurums un prieks par jauko pastaigu pa interesantu vietu pilda mūs. Laiks doties mājās. Rekomendējam kādam brīvdienu atpūtas izbraucienam.
