Remtes muiža un peldu tornis
Remtes muižas pils celta 1800. gadā Berlīnes klasicisma stilā pēc toreizējā muižas īpašnieka grāfa Karla Medema pasūtījuma. Pašlaik muižas kungu mājā atrodas Remtes pamatskola.
2. Pasaules kara beigu posmā Remtes muižā un tās apkārtnē bija izvietota Vācu armiju grupas Latviešu leģiona 19.divīzija.
Lielo muižas parku sāka veidot 19. gadsimta sākumā. To veido bijušais muižas centrs ar alejām, ainaviskiem koku stādījumiem un savu dīķu un kanālu sistēmu. Ir vērts izstaigāt parka takas. Pastaigas laikā var apskatīt Medību torni, Lācēnu māju un citas vietas. Takas sākumā aug iespaidīgs “Mīlestības ozols”, kas atzīts par dižozolu un kura apkārtmērs ir 5,3 m. Parka upītē atrodas mākslīgi samesta tā sauktā “Mīlestības saliņa” (iecienīta foto vieta), uz kuru ierīkotas koka laipas. Parkā izveidota arī Remtes Sajūtu taka, bet jāsaka, ka taka ir diezgan bēdīgā stāvoklī, lai arī sagādāja prieku visiem.
Ezera krastā atrodas fotogēniskais Peldu tornis. No neogotikas formās celtā torņa palikušas pāri vien ārējās sienas, bet tas nemazina kopējo efektu. Peldu tornis ezera krastā, tam blakus – koka lapenīte un laipa. Jāatzīst, ka vietējiem iedzīvotājiem ekskluzīva atpūtas vieta.
Publiskajā telpā informācija par Peldu torni pieejama ļoti ierobežotā daudzumā. Dažādos avotos minēts, ka tornis celts 1820., 1890. gadā vai 19. gadsimta vidū, bet uz paša torņa norādīts 1890. gads. Peldu tornis bijusi daļa no Remtes muižas kompleksa, un, iespējams, tajā ik pa laikam pusdienojuši muižas iedzīvotāji.
Ezera austrumu krastā atrodas kāds akmens, kas pēc nostāstiem ap 1800. gadu esot atvests no Somijas jūrmalas.
