Kandava
Kandava vai Candowe atrodas Abavas senlejā, kas jau pati par sevi ir unikāla vieta. Esam Kandavā ne pirmo reizi, bet katra reize ir kā pirmā, jo katrā pastaigā ieraugām kaut ko jaunu un interesantu. Mūsuprāt Kandava ir ļoti laba vieta nesteidzīgām pastaigām, kas var nebūt arī vieglas, jo regulāri nākas kāpt kādā kalniņā, lai nākamajā mirklī kāptu lejā. Ne par velti tūristiem domātajos aprakstos Kandava tiek dēvēta par Kurzemes Šveici. Katru reizi, kad esam šeit mēs izbaudām klusumu un mieru. Liekas, ka pats laiks šeit rit mazliet lēnāk.
Kandava pirmo reizi rakstos minēta 1230. gadā Rīgas miera līgumā ar kuršiem. Ilgu laiku pilsēta atradās Vācu ordeņa vietējā atzara Livonijas ordeņa pakļautībā, kad tika uzcelta Kandavas ordeņa pils, kas 1312. gadā kļuva par bijušās Vanemas zemes dienviddaļas pārvaldes centru.
Pilsētas nosaukuma senākajai versijai Candowe ir vairāki skaidrojumi. Pēc viena uzskata tas lībiešu valodā apzīmējis vietu vai nostūri pie ūdens; citas interpretācijas lasa lībiešu vārdu kandave kā zirga atstātas pēdas dūkstīs, mitru, izbrauktu, iemītu vietu vai vienkārši kā pamatni; pēc cita uzskata vietas nosaukums ir no darbības vārda "kandavāt" — pērt, sist zirgus.
https://lv.wikipedia.org/wiki/Kandava
Parasti Kandavai tiek izbraukts cauri traucoties uz Ventspili vai Kuldīgu, bet noteikti izbrīvējiet sev kādas pāris stundas, lai paviesotos šajā skaistajā pilsētā. Viennozīmīgi Kandava ir viena no skaistākajām Kurzemes mazpilsētām. Tā patiesi apbur un aizrauj ar senatnīgo arhitektūru, bruģētajām ieliņām, laternām, kalnaino reljefu un brīnišķīgiem dabas skatiem no pakalnu virsotnēm.
Mēs, parasti, auto atstājam vecpilsētas laukumā pie ugunsdzēsēju depo, kas celts 1872. gadā un vēl aizvien pilda savu funkciju. Un tālāk jau var izvēlēties kur doties. Šeit tiešām ko apskatīt. Mēs parasti pastaigu sākam ar vecpilsētā izveidoto Promenādi, kas veidota kā atpūtas vieta, kur īpaši padomāts par jaunlaulātajiem. Atbilstoši kāzu tradīcijām ir izveidoti septiņi tiltiņi, kur jaunlaulātie vienkopus var pāriet septiņiem tiltiem. Tiltiņi īpaši lieliski izskatās puķu ziedēšanas laikā un ir vieta lieliskām fotogrāfijām 😉 Promenādes pašu centru rotā ozolzīle, kas ir Kandavas simbols. Šis simbols ir atrodams visā promenādes teritorijā. Septiņas ozolzīles atrodamas bruģēto celiņu malās un tās stāsta par pilsētas vēsturi, bet pašā bruģi iestrādātas neskaitāmas ozolzīles.
Tālāk mūsu ceļš ved gar Kandavas evaņģēliski luteriskā baznīcu. Pēc vecās baznīcas, iespējams nodegšanas, 1736.gadā uzceltā jaunā baznīca ar 500 sēdvietām kalpo vēl šodien.
Luterāņu baznīcas celtniecība Kandavā bija paredzēta Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera (1517.-1587.) 1567.gada 28.februāra recesā (pavēle, rīkojums). Pirmās nevācu koka baznīciņas atradušās Abavas kreisajā krastā. 1621.gadā pirmās koka baznīcas ēka vairs nav bijusi (pēc dažiem datiem - nodegusi).
Vāciešiem dievkalpojumi notika pils kapelā, bet vēlākos gados uzcelta koka baznīciņa, kas atradusies vietā, kur tagad ir ugunsdzēsēju depo (pieņēmums), jo te blakus ir veca kapsēta - Mēra kalniņš.
Pirmais zināmais mācītājs ap 1576.gadu bijis Francisks Burhards. Pēc viņa latviešu draudzei kalpojis Bernhards Spirs.
http://kandava.lv/turisma_objekti_kandava/kandavas_evangeliski_luteriska_baznica
Mazliet tālāk aiz baznīcas atrodas izcilajam latviešu valodniekam Kārlim Mīlenbaham veltīts saules pulkstenis, kas veidots kā atvērta grāmata īsi pirms Latvijas simtgades 2018. gada novembrī.
Ar slaidu apli dodamies atpakaļ vecpilsētas virzienā, gar Kandavas novada muzeju, kur izvietots 2013.gada Kandavas Mākslas plenēra laikā radīts mākslas objektu "Zem laimīgās zvaigznes", kur obligāti jāpasēž, jo tad uzreiz topi laimīgs.
Tālāk jau kāpjam kalnā garām mozaīkai "Septiņas dienas".
Lielformāta darbs mozaīkas tehnikā uz mājas fasādes vairāk kā 20 kvadrātmetri liels. Darba tapšanā piedalījās Kandavas 2015.gada Mākslas plenēra gandrīz visi 50 dalībnieki,- kandavnieki un Jelgavas mākslinieki u.c. cilvēki, kuri vēlējās.
Mozaīka "Septiņas dienas" attēlo tās septiņas dienas, kuras katru nedēļu paskrien mums garām, kādas šīs dienas izskatās kandavnieku un Kandavas viesu acīm.
Attēlā var saskatīt sievieti, kura simbolizē mīlestību, kura ir kā upe, kas plūst, čalo, nekad neapstājas. Var saskatīt vīrieti stipru kā ozolu, kas satur kopā ģimeni, kas ir balsts. Un arī dažādus Kandavas simbolus, Kandavas īpašās un ļoti ikdienišķās lietas - pakalnus, čužas ziedus, ozolzīļu kafiju...
Septiņas dienas ir arī tās, kurās pēc nostāstiem Dievs radīja pasauli, bet plenēra dalībnieki tieši septiņās dienās paveica šo lielo mākslas darbu.
http://kandava.lv/turisma_objekti_kandava/septinas_dienas
Šoreiz gan nesanāca iziet Lielās ielas stāvo nogāzi kura ir aptuveni 1 km gara un viena no interesantākajām Latvijā. Ielas ziemeļu daļai saglabājies akmens bruģa segums, un tā uzbūvēta slīpā nogāzē, tāpēc ēkām lejasdaļā pie pamatiem ir par stāvu vairāk.
Nokāpuši līdz Abavas ielai dodamies Kuršu pilskalna, jeb Velna gultas virzienā, kurā uzkāpjot no augšas paveras lielisks skats pār pilsētu un Abavas senleju.
Kalnam, kura augstums ir 8-10 m, no visām pusēm ir mākslīgi stāvinātas malas, bet virsma ir 40 x 26 m plaša. Kalna ziemeļu pusē izveidots 36 m garš valnis, gar kura austrumu galu joprojām saskatāma senā uzejas vieta. Pilskalna plakumā konstatēts ap 1 m biezs intensīvs kultūrslānis, kas liecina par aktīvi apdzīvotu vietu samērā ilgā laika posmā. Kandava pirmo reizi rakstītos avotos minēta 1230. gadā, tādēļ pieļaujams, ka pilskalna apdzīvots līdz 13. gs. Vairākas atrastās liecības par šo vēstures posmu pieejamas Kandavas novadpētniecības muzejā.
http://kandava.lv/turisma_objekti_kandava/kursu_pilskalns_velna_gulta
Pa privātmāju klusajām ieliņām nonākam atpakaļ vecpilsētā un dodamies apskatīt Bruņinieku pilskalnu. Šeit atradusies viena no nocietinātām ordeņa pilīm kara ceļā uz Prūsiju, kad no Rīgas cauri Kurzemei vijies krusta karotāju kara ceļš. No paša pils laika gaitā ir maz kas palicis pāri, tikai mūri ļauj spriest par pils izmēru. Lai priekšstats būtu pilnīgāks pilskalna pakājē izvietots Bruņinieku pils makets, kurš veidots, veicot drupu mērījumus un izmantojot aptuvenas ziņas par Livonijas ordeņa pili.
Mazliet tālāk pilskalna pakājē atrodams Pulvertornis. Kvadrātveida celtne ar 2 stāviem un gandrīz 2 m bieziem mūriem. Pulvertornis, celts 17. gs. vidū kā hercogam Jēkabam piederoša šaujampulvera ražotne un noliktava.
Kā mūsu pēdējais apskates punkts garajā pastaigā ir Kandavas tilts. Tas ir vecākais laukakmens tilts Latvijā un tam ir apritējuši 150 gadi. Izcila Instagaram foto vieta. No vienas puses līdz Abavas upei iet laipa uz kuras var romantiski pasēdēt un pavērot lēno upes tecējumu. Laipas sākumā atrodas skulptūra "Zīļuks laivotājs".
Mūsu lieliskā pastaiga un diena Kandavā tuvojas nobeigumam. Atgriežamies vecpilsētā pa ceļam vēl apskatot skulptūru "Mežakuilis", kas uzstādīta 2013. gada 6. maijā pēc tam, kad Kandavas novads ticis pie sava ģērboņa. Mežakuilis simbolizē spēku, drosmi, neatlaidību un neskarto dabu un interesanti, ka līdz šim šāds heraldiskais tēls vēl nav izmantots nevienā citā Latvijas pilsētas vai novada ģerbonī.
Kā atsevišķu aizraijošu aktivitāti gribētu atzīmēt uz Kandavas vecpilsētas ēku fasādēm uzgleznotās dzejas rindas, kas tapušas projekta “Dzeja izdaiļo Kandavas vecpilsētu” ietvaros 2018. gadā. Ejot pa ielām vērīgi skatieties apkārt, lai pamanītu un izlasītu lieliskās dzeju rindas kuru autori ir bijusī kandavniece Maija Laukmane, Guntars Račs, Uldis Auseklis un Knuts Skujenieks.
Nobeigumā vēl gribētos piebilst. Nākamreiz nepabrauciet garām vienai no Latvijas mazpilsētu pērlēm - Kandavai. Izstaigājiet to, izbaudiet mieru un klusumu, novērtējiet vēsturi un atgriezieties kādu citu dienu. Noteikti nenožēlosiet!!!
