Daugavgrīvas mols
Sestdienas rīts sagaida ar spēcīgu vēju un tādu sola visu dienu. Tātad dodamies izbaudīt vēju pilnā mērā uz Daugavgrīvas molu, kas atrodas Rīgā, bet brauciens no Rīgas centra aizņem 30 minūtes. Auto novietojam kartē norādītajā vietā un tālāk dodamies kājām.
Jūras virzienā iet plata, iestaigāta taka. Izejot krastā ir izvēle: doties gar krastu vai iet aiz kāpām. Izvēlamies iet gar kāpām, jo tad ir iespēja pa ceļam apskatīt arī Daugavgrīvas aizsardzības līnijas fortus - Komētfortus. Saistībā ar Daugavas krasta regulēšanas darbiem 18. gadsimtā, Daugavgrīvas cietoksnis pamazām tika atvirzīts no upes grīvas. 1765. gadā zviedru valdība uzsāk dambja izbūvi upes labajā krastā pretim cietoksnim, lai uzturētu drošu kuģošanu un mazinātu sēkļa veidošanos. Dambja galā tiek novietota lielgabalu baterija, kas atgādināja komētas galvu, bet pats dambis astei. Rezultātā jaunbūvi nosauc par Komētas fortu. Pēc 1. pasaules kara un Neatkarības cīņām Latvijas armijai nebija vēl spēcīgas kara flotes, tāpēc tika nolemts koncentrēties Rīgas aizsardzībai no jūras puses. Daugavgrīvas cietoksnī atradās Latvijas armijas Krasta artilērijas pulks ar atbalsta nocietinājumiem Mangaļsalā. Komētforts bija daļa no Daugavgrīvas cietokšņa aizsardzības sistēmas. Šodien Komētforta ir pieejama daļēji. Ir iespēja apskatīt dambi, kas savienoja fortu ar Daugavgrīvas cietoksni.
Tālāk ceļš mūs ved uz nosacīto mola sākumu - Daugavgrīvas bāku. 2022. gadā tika veikti krasta atjaunošanas un nostiprināšanas pasākumi. Uz pašu molu tiek pa betona stiprinājumu ejot gar Daugavgrīvas bākas žogu. Daugavgrīvas bāka ir viena no pazīstamākajām Latvijas bākām. Dažādu vēsturisku notikumu rezultātā gadu simtu laikā te celti, sagrauti un atkal atjaunoti vairāki Daugavgrīvas bākas torņi. Pirmo bāku tagadējās grīvas vietā uzbūvēja zviedri 17. - 18. gadsimta mijā. Faktiski tas bija akmeņu krāvums ar signāl ugunskuriem tā augšpusē. Laika gaitā bākas tika celtas un nopostītas. Daugavgrīvas bāku kādu to pazīstam šodien atklāja un tā sāka gaismu raidīt 1957. gada 2. februārī. Melni baltām horizontālām svītrām krāsotā Daugavgrīvas bāka savus signālus raida vēl šodien.
Vērojot pie kājām bangojošo ūdeni esam nonākuši pie atjaunotā mola sākuma. Vējš nerimstas un sit viļņus pret betona tetrapodiem, sitot augstas šļakatas. Nav ne mazākās domas, ka varētu iet pa molu, jo ūdens viļņi skalojās pāri. Bet arī no krasta var apskatīt molu, kas iestiepjas tālu Daugavas grīvā. Daugavgrīvas mols ir būvēts no 1881. līdz 1885. gadam kā Komētfortas dambja turpinājums, lai nodrošinātu kuģiem brīvu pieeju Rīgas ostā. Mola garums ir 860 metri. Tā jūras daļā bija pāļu konstrukcija ar akmeņu pildījumu un akmens mūri virspusē. Piekrastes daļu veidoja smagās fašīnas (cilindriskā formā sasiets (zaru) kūlis, ko lieto, piemēram, uzbērumu nostiprināšanai), bet virsbūvi lieli laukakmeņi. 2. Pasaules kara laikā mols cieta avio uzlidojumos. Pēc kara Daugavgrīvas mols tika atjaunots. Pagājuša gadsimta 80. tajos gados tas tika nostiprināts ar betona tetrapodiem.
Izbaudījuši vēja spēku, dodamies atpakaļ, bet šoreiz jau pa krastu, lai vēl mazliet apbrīnotu lielos viļņus un stihijas spēku.
Daugavgrīvas bāka minēta 1721. gadā Krievijai pievienoto teritoriju bāku sarakstā. 1788. gadā tika uzcelts baļķu tornis, kura virsotnē uz dzelzs platformas kurināja ugunskuru. 1818. gadā 31 m augstā koka tornī uz mūra pamatnes sāka darboties cita bāka, kuras gaismas avots bija vairākas eļļas lampas. Krimas kara laikā 1854. gadā torņa augšējo koka daļu nojauca, bet 1857. gadā to atjaunoja. 1863. gadā tika uzstādītas saliekamas konstrukcijas čuguna tornis uz granīta pamata (augstums 31 m). 1915. gadā krievu armija bāku uzspridzināja, bet pēc tam vācu okupācijas iestādes izbūvēja aptuveni 30 m augstu koka pagaidu torni, kas 1919. gada 15. oktobrī Bermonta karaspēka apšaudes laikā nodega. 1921. gada sākumā tika pabeigta balta dzelzsbetona torņa būve, kuras augstums kopā ar laternu bija 32 m. Bākā uzstādīja rotējošu zviedru firmas AGA gaismas aparātu ar acetilēna degli un četrām starmetēju lēcām. Vērmahts atkāpjoties 1944. gada oktobrī bāku uzspridzināja. 1945. gadā uzbūvēja koka pagaidu torni, bet 1957. gadā - pašreizējo Daugavgrīvas bāku.
