Pokaiņi
Pokaiņu mežs ir pazīstams savu brīnumaino nostāstu dēļ. Tas atrodas aptuveni 13 km attālumā no Dobeles Īles virzienā. Interesanta vieta ar gleznainiem pakalniem, lejām un neparastiem dažāda izmēra akmeņu krāvumiem - slavenajiem Pokaiņu akmeņu krāvumiem. Tie atrodas lielākās un mazākās grupās, kaudzēs, akmens upēs un valnīšos. Daudzi cilvēki sajūt savdabīgu enerģijas starojumu no tiem. Un jāsaka, ka kaut kas visā tajā ir. Bet ja jūs nepiederat pie šāda tipa cilvēkiem, tad meža miers un svaigais gaiss spēs jūs iepriecināt un gūt baudu.
Bezmaz vai katram lielākam akmenim vai akmens krāvumam ir savs nosaukums un stāsts. Ļaujieties plūsmai un uz pāris stundām aizmirstiet par rūpēm un pārējo pasauli. Izbaudiet mirkli momentā. Un kas zina varbūt arī jūs sajutīsiet maģisko akmeņu strāvojumu un meža elpu.
Lai pastaiga būtu pilnvērtīga, nevajadzētu aizmirst par piemērotiem apaviem, jo takas ved pa paugurainu apvidu.
Pokaiņi vēsturē pirmo reizi minēti 1661. gadā, bet pa šiem gadiem pavadot Pokaiņos cilvēkus, kuri vēlas iepazīt šo vietu, esmu sastapusi daudz viedu cilvēku, un viņi uzskata, ka Pokaiņi ir daudz, daudz senāki. Mēdz būt, ka viņu domas par akmeņiem un vietām ir atšķirīgas, un tad rodas šaubas, vai viņu spējas ir patiesas, vai tā ir tikai viņu fantāzija. Taču to skaidro ar to, ka civilizācijām mainoties, notika pārmaiņas uz zemes. Un šiem cilvēkiem ir dotas spējas redzēt kādu noteiktu laika koridoru - posmu, tad viņi arī stāsta kā ir bijis, un kas noticis tajā laikā. Droši vien atklātos daudz kas negaidīts, ja uzklausītu un nopietni izpētītu šos redzējumus. Kā pētīti Pokaiņi līdz šim, to var redzēt 1996. gadā veiktajos arheologu pētījumos, kur izjauktas kaudzītes var redzēt vēl šodien. Pokaiņos ir daudz īpatnēju vietu un akmens veidojumu; ar akmeņiem izliktas ielejas, terases, taciņas, kas kopā veido sistēmu, kuru šādā enerģētiski ļoti spēcīgā vietā veidojuši un pratuši izmantot mūsu senči no šūpuļa līdz aiziešanai viņsaulē un vēl tālāk...
Arī mūsdienās ir ļaudis, ar kuru palīdzību senās Svētvietas sāk runāt. Ja nebūtu Ivara Vīka, Rasmas Rozītes un Pokaiņu entuziastu grupas, kuri Pokaiņu apzināšanā un sakopšanā ir paveikuši svētīgu darbu, izcērtot brikšņus, veidojot taciņas, saudzīgi atbrīvojot no zemes un sūnām akmeņus, apzinājuši enerģētiski spēcīgākās vietas tad...Iesākto darbu enerģētiski sakārtojot un atjaunojot izdzēstās vietas, kā arī cilvēkiem skaidrojot Svētvietu būtību turpina zintnieks Totis. Pateicoties viņiem Pokaiņos daudz var gūt katrs. Var veldzēties dabas brīnumā no agra pavasara, kad uz baltā sniega acis atpūšas zalkteņu krūmiņu rozīgajos ziediņos, gan pēc tam balto un zilo vizbulīšu, meža zemeņu, maijpuķīšu, sārto bezlapju košajos paklājos, gan vasarā priecāties skaistajās dabas ainavās, gan rudenī paskumt par aizlidojošo gājputnu kāšiem, un apbrīnot daudzveidīgās sēņu cepurītes, pie reizes pagaršojot kādu saulsardzeni vai zemes taukus. Neatkārtojamas emocijas ir sagaidot ziemas saulgriežus Ziemassvētku sarmotajās eglēs iedegt svecītes, un dziedot uz skaņu kanāliem, izklausīt, ka dziesmu burvība piepilda sirdi un dvēseli., vai Jāņu naktī kopā ar jāņtārpiņiem sagaidīt saullēktu.
http://www.svetvietas.lv/pokaiņi.html
