Murjāņu vecā kamaniņu trase
Pamesto Murjāņu sporta skolas kamaniņu trasi gribēju apmeklēt jau ļoti sen. Auto atstājām pie Murjāņu sporta skolas un pa taku dodamies lejā no kalna. Trasi apmeklējām ziemā un iespējams, ka šis apstāklis radīja dīvainas sajūtas. Daudzviet trase saglabājusies ļoti labi, bet jo augstāk kalnā, jo trases stāvoklis paliek bēdīgāks. Tai trūkst daži posmi, līdz pienāk brīdis, kad trase saplūst ar mežu un pašā kalna galā vairs nevar lāgā saprast kur trase sākās. Lejā, vienā no palīgtelpām pārņem sajūta, ka laiks apstājies astoņdesmitajos. Tur vēl aizvien ir padomju laiku krēsli, sporta inventārs, kamaniņu detaļas. Šķiet, ka kamaniņu trase joprojām dzīvo, tikai kādā citā telpas dimensijā. Murjāņu kamaniņu trasē ir iespējams ieraudzīt vēl palikušas pagātnes pēdas, tāpēc ir vērts apmeklēt šo vietu. Vieta kur aizbraukt brīvdienās un izbaudīt pagātni. Aicinu apmeklētājiem izturēties pret šo vietu ar cieņu un apbrīnu, jo tā ir mūsu vēsture.
Murjāņu sporta skolā kamaniņu nodaļa tiek atvērta 1977. gada 1. septembrī, pateicoties Rolandam Upatniekam. Rolands Upatnieks – latviešu kamaniņu braucējs un treneris (1932. – 1994.). 1974. gadā izcīnīja otro vietu PSRS Tautu spartakiādē, nākamajā gadā kļuva par PSRS vicečempionu.
Jau pēc gada – 1978. viņa vadībā tiek uzbūvēta koka kamaniņu trase, lai sekmīgi varētu īstenot treniņu darbu. Sākotnēji viņa vadībā trenējas 20 audzēkņi, un jau astoņdesmito gadu sākumā kamaniņu nodaļā ir 45 audzēkņi un 7 treneri. Katru rudeni notiek audzēkņu nometnes Sibīrijas trasēs un arī panākumi neizpaliek.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas kamaniņu sporta tradīcijas tiek turpinātas, taču sports attīstās, strauji modernizējas gan pašas kamanas, gan trases (1986. gadā Siguldā tiek uzbūvēta moderna bobsleja un kamaniņu trase) un Murjāņu koka trase vairs netiek izmantota. Tagad tā nodota aizmirstībai, un tikai pateicoties nomaļajai atrašanās vietai, tā pagaidām nav vandāļu izpostīta.
