Jaunjelgava
Jaunjelgavu ir vērts apmeklēt dēļ promenādes gar Daugavas krastu. It īpaši krāšņu rudenī, kad koku lapas iekrāsotas spilgtās saules krāsās. Iesaku auto novietot vai nu vienā promenādes galā vai otrā un, ejot atpakaļ uz auto, izbaudīt pilsētas vēsturisko centru un parku.
Var pasēdēt pie kuģīša piestātnes un pavērot, kā kuģītis cīnoties ar straumi dodas pāri Daugavai. Vai varbūt pašiem iesēsties un doties uz otru krastu, lai skatītu pilsētu no cita rakursa.
Kartē atzīmēju vietu promenādes galu kur var atstāt auto.
Jaunjelgava ir viena no Kurzemes hercoga dibinātajām pilsētām. 1590.g. hercogs Fridrihs Ketlers Jaunjelgavai piešķīra miesta tiesības. 1600.g. zviedru-poļu karš noslaucīja šo miestu no zemes virsas, 1647.g.hercoga atraitne miestu atjaunoja un piešķīra tam pilsētas tiesības, mirušā vīra piemiņai hercoga atraitne pilsētiņu nosauca par Frīdrihštati. Laika gaitā Jaunjelgava ir saukta par Sēreni, Jelgaviņu, Lubu Jelgavu, Jaunpilsētu un Jauno Rīgu.
Jaunjelgavas vēsture sniedzas 13.gs., kad vācu krustnešu nopostītās sēļu pils vietā Sērenē pie Daugavas ūdensceļa, kur tika krautas preces, sāka veidoties apmetne.
1861.g. Jaunjelgava, kad tika atklāta Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līnija, zaudēja savu nozīmi kā Daugavas ūdensceļa piestātne. Pilsētiņa bieži tika postīta karu laikā, cietusi mēra, holeras epidēmijās, ugunsgrēkos un Daugavas plūdos. 20.gs. sākumā Jaunjelgava savas teritorijas plašuma ziņā bija pēc Rīgas vislielākā pilsēta Latvijā.
