Staburags
Staburags. Šodien ir tik daudz šķēpu lauzts vai bija nepieciešams upurēt vienu no Latvijas izcilākajiem ģeoloģiskajiem dabas pieminekļiem kopā ar retu augu sugām tā tuvumā, lai uzceltu HES. Vēl aizvien šī vieta pievelk ar savu auru. Šoreiz pārmaiņas pēc pie Staburaga mēs bijām kādā jaukā ziemas dienā. Pēc pēdām varēja redzēt, ka vieta ziemā nav daudz apmeklēta. Pirms mums Vīgantes parkā pa sniegotajām takām bija gājuši vien pāris cilvēki. Burvīga ziemas diena, apkārtējā ainava un klusums padarīja šo pastaigu par īpašu. Izstaigājuši VĪgantes parku, tālāk devāmies pa ceļu jau paša Staburaga virzienā. Pa ceļam aplūkojām veco ceļu, kas iegriežas nu jau Daugavā. Gar ceļa malu saglabājušies vecie ceļa mieti un koka barjeras. Netālu no prozaiķes un dramaturģes Māras Svīres, īstajā vārdā Māra Kaijaka, pie Daugavas ved lejā kāpnes ar platformu no kurienes paveras lielisks skats pār likteņupi un 14 metrus tālāk dzelmē atrodas Staburaga klints. Vēlāk saprotam, ka šīs vietas apmeklējumam nevajag obligāti vasaru.
Staburags bija apmēram 18,5 metrus augsta saldūdens kaļķiežu klints Daugavas kanjonveida ielejas kreisā krasta dolomītu kraujas malā, 1 kilometru lejpus Vīgantes, 9 kilometrus augšpus Kokneses. No karbonātiskajiem pazemes ūdeņiem, kas kraujā izplūda kā avoti, izgulsnējoties kalcītam un pārkaļķojoties augiem, veidojās avotkaļķu tufa izcilnis – Staburadze. Tās šunakmens veidojās aizvien lielāks un ik pēc 300 gadiem no sava smaguma nolūza, lai atkal augtu no jauna. Pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves uzstādināšanas 1966. gadā Staburags tika applūdienāts. Latvija zaudēja vienu no izcilākajiem ģeoloģiskajiem dabas pieminekļiem kopā ar retu augu sugām tā tuvumā
„Nedaudz lejāk no Liepavota – Svētavota raud Staburags. Staburags ir kaļķakmens klints radze, pār kuru tek daudz kaļķu saturošo ūdens. Arī pašā radzē ir sīki avotiņi.Kaļķotais ūdens pārklāj ar kaļķiem uz klints augošos stādus un sūnas. Tā rodas augošais šūnakmens, no kura nemitīgi sūcas ūdens lāses.Tāpēc Staburagu sauc arī par „raudošo klinti”, ap viņu saistās daudzas tautas leģendas un teikas. Staburagam bijuši vairāki nogruvumi.1861.g.liela daļa no Staburaga nolūza un iegāzās Daugavā. 1916.gadā nogruvis pats Staburaga rags. Tā drupas guļ piekājē.” Avots: Ūdris, Valdis. Skaistā Daugava //Jēkabpils Vēstnesis.-1938.gada 9.jūnijs. Nr.23.
