Cesvaines pils
2002. gada decembra sākumā Latviju pāršalca ziņa par milzu ugunsgrēku Cesvaines pilī. Domāju, ka tobrīd reti kurš cerēja, ka šis Eiropas mēroga historisma paraugs, kurā apvienojas arhitektūra, tēlniecība, metāla māksla uz glezniecība, reiz atdzims visā savā spožumā. Šeit esam kad pilij vēl ir apkārt iežogojums un notiek atjaunošanas darbi. Bet ir skaidrs, ka Cesvaines pils pakāpeniski atgūst savu bijušo spožumu. Domāju, ka pils ir jāpameklē vēlreiz, kad tā tiks pilnībā atjaunota un atvērta apmeklētājiem.
Cesvaines pils apmeklētājiem atvērta no 2022. gada 12. februāra!
* Cesvaines pils ir Eiropas mēroga historisma paraugs, kurā apvienojas arhitektūra, tēlniecība, metālmāksla un glezniecība. Pils īpašnieks Ādolfs Gerhards Boriss Emīls fon Vulfs (1857 - 1904) ēku ceļ no 1893. līdz 1896. gadam kā Cesvaines muižas jauno kungu māju. To projektējuši prominentie Berlīnes arhitekti H. Grīzenbahs un A. Dinklāge.
* Lai rastos senas arhitektūras iespaids, no kaltiem laukakmeņiem būvētajā Cesvaines pilī izmantoti romānikas, gotikas, renesanses un jūgendstila elementi. Jaunā pils daļēji uzcelta vietā, kur bijusi gan vecā kungu māja, gan viduslaiku pils.
* Pils vēsture aizsākusies senā pagātnē. Pirmā pils Cesvainē atradusies tagadējā pils parka teritorijā – Cesvaines pilskalnā, bet Rīgas arhibīskapa mūra pils celta 14. gs. beigās. Šeit dzīvojis pārvaldnieks, kas pārzinājis visu Cesvaines novadu.
* Pēc Polijas – Zviedrijas kara (1600–1629) Cesvaine bijusi pamatīgi izpostīta, pēc revīzijas 1638. gadā šeit bija tikai 32 vīrieši 26 mājvietās. Pils nopostīta 17. gs. vidū Krievijas–Zviedrijas kara laikā. Vēlreiz Cesvaine un tās pils tikusi postīta Ziemeļu karā (1701– 1710).
* Tagad no viduslaiku pils virs zemes skatāmi tikai no laukakmeņiem mūrētās priekšpils R sienas pamati, kas atsedzas ap 50 m garumā. 2002. un 2003. gadā pie pils notikuši nelieli arheoloģiskās uzraudzības darbi I. Oses vadībā.
* Jaunās pils būvēšana uzsākta 1893. gadā. Dzīvošanai tā bijusi gatava 1895. gadā. Tā norādīts 1904. gadā Pēterburgā izdotajā G. V. Baranovska „19. gs. otrās puses arhitektūras enciklopēdijā”, iepazīstinot ar 19. gs. otrās puses sasniegumiem pasaules arhitektūrā.
* Pils būvēšanu sarežģījis ievērojamais atstatums no dzelzceļa, darbs ar neapmācītiem cilvēkiem, strādnieku valodu dažādība. Sevišķi grūti bijis sagādāt ēkas ārpusei viscaur lietoto granītu, ko piegādāja no apkārtnes. Plānā bijusi paredzēta arī centrālapkure, bet tā kā Cesvainē jārēķinās ar malku, no šīs idejas vajadzēja atteikties, ieviešot krāšņu apkuri.
* Pils vidusdaļā ir ieeja – masīvs portāls un rampa piebraukšanai. Pils durvis rotā skaisti apkalumi renesanses stila formās. Fasāžu stūros atrodas dekoratīvas ūdens notekas. Pils kreisais spārns paredzēts kungu telpām, tā gals izcelts ar greznu zelmini, ko vainago vilka figūra.
* Pēc Ādolfa fon Vulfa nāves maz zināms par tālākajiem notikumiem pilī. Kopš 1919. gada Cesvaines pilī atradās skola. 2002. gadā ugunsgrēkā tika nopostītas jumta konstrukcijas. Līdz 2010. gada beigām bija atjaunoti kreisā un labā spārna jumti, lielais tornis (2006). Iekštelpās atjaunota daļa grīdas segumu, lielās kāpnes un velves virs tām. Daļēji restaurēts ēdamzāles kamīns, vairākas durvis, atvērtas un sakārtotas pagraba telpas, restaurēti muzikantu telpas griesti un daļēji - kamīns, atjaunošanu piedzīvojusi viesu pieņemšanas telpa. 2019. gadā pils tikusi pie centrālās daļas jumta. Atjaunošanas darbi turpinās.
https://www.cesvaine.lv/parvalde/iestades/cesvaines-pils.html
