Braslas taka
Ne visi zina, ka pārbraucot Braslu pa Valmieras šoseju, labajā pusē slēpjas lieliska pastaigu taka. Auto atstājām ceļa malā un dodamies ar kājām Braslas virzienā. Pārejam pāri aizsprostam, taka sākas pa labi uz maza uzkalniņa. Pirms došanās pa taku, varam apskatīt Krauļukalna iezi.
Krauļukalna (Kraukļukalna) iezis ir viens no iežiem, kas savu krāšņumu parāda gan vasarā, gan ziemā. Aukstajos ziemas mēnešos, tas no sevis izveido iespaidīgu leduskritumu. Krauļukalna iezis ir aptuveni 400 metrus garš un līdz 7 metriem augsts ainavisks Gaujas svītas atsegums, kas atrodas Braslas upes labā krasta nogāzē 150 metrus lejpus no aizsprosta. Smilšakmens sienā ir novērojamas plaisas, nišas, avoti un aptuveni 4 metrus augsta, bet šaura ala. Smilšakmens iezis ir sarkanā krāsā ar izteiktām krāsu joslām.
Taka līkumo pa Braslas upes krastu. Līkumos paverās skats uz upes ielokiem uz iežiem. Ejot pa taku ir iespēja apskatīt Jāņavārtus, Slūnu iezi, Virtakas iezi, uzkāpt Melnā ieža pilskalnā un pabeigt savu pastaigu pie Buļu ieža. Tomēr, ja ir vēlme var doties pa taku tālāk gar Braslas upi līdz tās ietekai Gaujā.
Jāņavārtu iezis ir majestātiski, krāšņi sarkanīga smilšakmens siena, kas atrodas Braslas labajā krastā aptuveni 150 metru garā posmā. Iezis ir aptuveni 3 – 12 metru augsts un sastāv no divām daļām. Šajā iezī atrodas trīs alas, kas tiek dēvētas par māsā un ir sikspārņu ziemošanas vietas:
- Garā Trīs Māsu ala – 12 metru gara ķīļveida ala;
- Vidējā Trīs Māsu ala – 9 metru gara ķīļveida ala;
- Mazā Līkā Trīs Māsu ala – 6 metru gara, pie aizaugošās vecupes.
Visas alas ir daļēji pieplūdušas ar ūdeni. Jāņuvārtu iezī ir bijusi arī ceturtā ala – Pameitu ala, līdz 7 metriem gara, kas ir aizbrukusi.
Jāņuvārtu iezis aukstajos ziemas mēnešos veido skaistu ainavisku leduskritumu, kas mēdz sasniegt pat 7 metru augstumu.
https://www.krimulda.lv/objekts/janavartu-iezis/
Slūnu iezis ir visiespaidīgākais no Braslas senlejas iežiem, iespējams viens no augstākajiem vertikālajiem iežiem Latvijā. Slūnu iezis ir izteiksmīgs ar sarkano krāsu, formu un stāvo sienu. To veido 180 metrus gara smilšakmens siena un tās augstums vietām sasniedz līdz pat 30 metrus. Tas atrodas Braslas labajā krastā zem augstsprieguma līnijas. No kokaugiem atbrīvotā zona ir kā skatu vieta, no kuras var tālu saskatīt reljefu, atrodot pareizo vietu, ir iespējams saklausīt savu atbalsu.
https://www.krimulda.lv/objekts/slunu-iezis/
Melnais iezis ir visgleznainākais Braslas labā krasta smilšakmens atsegums. Atrodas aptuveni 200 metrus lejpus no Slūna ieža. Ieža nosaukums ir piešķirts dēļ melno ķērpju apauguma, bet ieža vidusdaļā pēc nobrukumiem, vairs nav redzams melnais apaugums. Iespaidīgs skats uz 110 metru garo atsegumu ir no pretējā krasta vai laivojot pa upi. Iepretim Melnajam iezim atrodas Baltais iezis, kas kopā rada ilūzija, ka tālāk upe tek pa smilšakmens kanjonu. Ieža vidusdaļā atrodas divas Melnā ieža alas un ir novērojami citi smilšakmens veidojumi. Virs atseguma atrodas Melnā ieža pilskalns, kas ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.
https://www.krimulda.lv/objekts/melnais-iezis/
Virtakas iezis ir unikāls smilšakmens atsegums Braslas upes labajā krastā 230 m garumā un atrodas aptuveni 500 metri no Melnā ieža. Iezim ir kultūrvēsturiska vērtība, jo uz tā ir atrodami senie petroglifi, kurus 1986. gadā atklāja pētnieks G. Eniņš. Smilšakmens atseguma augstums vietām sasniedz līdz 15 metriem. Virtakas iezis ir augšdevona Gaujas svītas smilšakmens atsegums, arī ģeoloģisks un arheoloģisks piemineklis. Ieža lejasgalā atrodas nišveida ala, kuras augstums ir 2,5 metri. Liela daļa ieža ir meža aizsegta un nav plaša ainaviskuma. Upes līkumā iepretim Virtakas iezim atrodas mazs, sārta smilšakmens atsegums, kas tiek dēvēts par Zirņu iezi.
https://www.krimulda.lv/objekts/virtakas-iezis/
Buļu iezis ir iespaidīgu izmēru un krāšņu augšdevona sarkanā smilšakmeņu augsts atsegums, kas veido kompleksu 110 m garumā ar trīs dažāda lieluma alām Braslas labajā krastā. Pirms ieža nobrukuma, kas noticis 2004. gadā, bija vēl ceturtā ala – Adamaišu (Adamaitu) ala. Tā esot bijusi lielākā ala – 18 metru gara (pēc 1968. gada mērījumiem). Nostāsti vēsta, ka alu savu nosaukumu ieguvusi no laupītāju bandas vadoņa vārda, kas 20. gs. sākumā slēpušies alā. Buļu ieža lejas galā ir Rītupītes ūdenskritums, kas bargā ziemā veido skaistu divpakāpju leduskritumu.
