Bīlavu Velna laiva
Pa ceļam no vai uz Lūrmaņu klintīm jāpiestāj un jāapskata Bīlavu Velna laiva. Apskate prasa 2 minūtes un objekts atrodas blakus ceļam. Ja ir vēlme iestiprināties ar līdzi paņemto, tad turpat ir galds ar soliem. Īstenībā jau tā nav nekāda laiva, bet gan Skandināvu (Vikingu) ieceļotāju senkapi. Iesaku apskatīt, vienlaikus neaizmirstot, ka tie tomēr ir kapi un izturēties ar pietāti.
Atrodas Lubes pagastā, ap 300 m uz ziemeļrietumiem no Bīlavu mājām, 15 m no Nogales – Lubes ceļa, tā labajā pusē, t.s. Vidzera mežā.
1863.gadā, kad šeit izrakumus izdarīja Jelgavas mākslinieks un senatnes pētnieks J.Dērings, te atradās divi, viens aiz otra izvietoti, ZR-DA virzienā orientēti no lieliem laukakmeņiem veidoti laivas formas apbedījumi. J. Dērings plašāk pētīja labāk saglabājušos ZR laivu (garums – 15 m, platums – 3,1 m). Izrakumos tika konstatētas 10 -12 no plānām akmens plāksnēm veidotas kameras, kas novietotas cita virs citas trijos līmeņos. To pildījumā atradās ar degušiem cilvēku kauliem, oglītēm un trauku lauskām sajauktas smiltis.
1999.gadā arheologa A.Vaska vadībā veikta DA “laivas” (garums – 15,8 m, platums – 3,1 m) izpēte un rekonstrukcija. Ziemeļkurzemes “Velna laivas” uzskatāmas par skandināvu, domājams, Gotlandes imigrantu, apbedījumu vietām un datējamas ar 1.g.t.p.m.ē. 1.pusi.
Par šo “laivu” apkārtnes iedzīvotāji zinājuši teiku, kura vēsta par to, ka vietējā novada vecākais Vidzers noslēdzis līgumu ar velnu, lai tas aizber ar smiltīm jūras šaurumu starp Sāmsalu un Kolkas ragu. Tādā veidā vācu kuģiem būtu slēgta ieeja jūras līcī un līdz ar to atņemta iespēj piestāt Kurzemes krastā. Lai to izdarītu,
velns koka kuģos vedis smiltis, taču naktī, trešā brauciena laikā, to pārsteigusi gaiļa dziesma, un velns aizbēdzis uz elli, bet kuģi pārvērtušies ar akmeņiem. Tādējādi izveidojušās “velna laivas”, bet mežs, kurā tās atrodas, ieguvis nosaukumu “Vidzera mežs”https://visittalsi.com/ko-redzet/dabas-objekti/bilavu-velna-laiva/
Šī ir vienīgā vieta Latvijā, kur saglabājusies seno skandināvu apbedījuma vieta. Senkapi veidoti no lieliem laukakmens krāvumiem laivas formā. To platums ir apmēram 3 metri, bet garums sasniedz gandrīz 16 metrus.
Bīlavu Velna laiva atrodas Lubes pagastā, ap 300 m uz ziemeļrietumiem no Bīlavu mājām, 15 m no Nogales – Lubes ceļa, tā labajā pusē, t.s. Vidzera mežā.
1863.gadā, kad šeit izrakumus izdarīja Jelgavas mākslinieks un senatnes pētnieks J.Dērings, te atradās divi, viens aiz otra izvietoti, ZR-DA virzienā orientēti no lieliem laukakmeņiem veidoti laivas formas apbedījumi. J. Dērings plašāk pētīja labāk saglabājušos ZR laivu (garums – 15 m, platums – 3,1 m). Izrakumos tika konstatētas 10 -12 no plānām akmens plāksnēm veidotas kameras, kas novietotas cita virs citas trijos līmeņos. To pildījumā atradās ar degušiem cilvēku kauliem, oglītēm un trauku lauskām sajauktas smiltis.
Laivveida akmens krāvumi – t. s. velna laivas ir senkapu grupa Valdemārpils tuvumā Talsu novadā. Šādi senkapi zināmi piecās vietās: Valdemārpils „Birzniekos”, „Bīlavos”, Lubes „Lībē”, „Mušiņās” un Dundagas „Plintiņos”. Minētajās vietās kopumā bijušas deviņas laivas un tās visas jau 19. gs. otrajā pusē tika arheoloģiski pētītas. Diemžēl 20. gs. 70. gados, veicot meliorācijas darbus, daļa no laivām pilnībā nopostītas.
Apbedīšana akmens laivās bija tipiska Skandināvijas tradīcija kopš neolīta beigām līdz vikingu laikmetam. Laivveida akmens krāvumi sastopami Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Somijas piekrastes zonā, kā arī nelielā skaitā Igaunijā. Bīlavu Velna laiva visā Baltijas jūras austrumkrastā ir viena no divām vēlā bronzas laikmeta laivveida akmens kapenēm, kas saglabājusies, līdz ar to 1999. gadā Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Arheoloģijas un vēstures palīgdisciplīnu katedras un Latvijas Vēstures institūta arheologi izstrādāja projektu nolūkā rekonstruēt Bīlavu Velna laivu kā arheoloģisko brīvdabas objektu, pirms tam to vēlreiz izpētot.
1999. gada izrakumiem un rekonstrukcijai izvēlēta viena no divām Bīlavu laivām – DA laiva, jo tai bija saglabājušies borta akmeņi. Pēc teritorijas sakopšanas laiva izvietota 7 x 10 m lielā izrakumu laukumā. Izrakumu laikā neskartus apbedījumus atklāt neizdevās. Spriežot pēc atrastajiem kalcinētajiem kauliem un māla trauku lauskām, laivas iekšpusē bijuši vairāki – trīs līdz četri apbedījumi, no kuriem viens, iespējams, bijis māla urnā. Arheoloģiskajos izrakumos atrasta 91 māla lausku. Pēc izrakumu pabeigšanas tika uzsākta laivas rekonstrukcija, šim nolūkam iepriekš no laivas iekšpuses savācot bruģējuma akmeņus.
Bīlavu Velna laiva ir viens no retajiem arheoloģiskajiem pieminekļiem Latvijā, kur apvienojot arheoloģisko pētījumus un uz tiem pamatotu rekonstrukciju, ir izdevies radīt arheoloģisku brīvdabas objektu, kas pārstāv vienu no unikālākajiem senkapu veidiem Latvijas teritorijā.
https://dainavs.wordpress.com/2015/06/02/bilavu-velna-laiva/
